Noteiks aizliegumu audzēt latvāņus

Ja zemes īpašnieks neveiks latvāņu iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus, pašvaldībām sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu būs tiesības koordinēt un organizēt latvāņu iznīcināšanas pasākumus attiecīgajās teritorijās. To paredz grozījumi Augu aizsardzības likumā, kurus šodien atbalstīja Ministru kabinets.

Kā norāda Vides ministrija, pašlaik normatīvajos aktos nav noteikts aizliegums audzēt Sosnovska latvāņus (Heracleum Sosnowsky).

Likumprojektā iecerēts noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par invazīvo augu sugu ierobežošanas kārtību un metodēm un noteikumus par darba drošības prasībām Sosnovska latvāņa ierobežošanā.

Kā norāda Vides ministrija, rīcība cīņai ar latvāņiem ir nepieciešama daudz straujāka, ņemot vērā šo augu nodarīto kaitējumu dabai un cilvēku veselībai.

Citas augu invazīvās sugas līdz šim nav radījušas tik ievērojamas dabai postošas sekas, lai steidzami būtu nepieciešams normatīvais regulējums.

Tāpat paredzēts veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildīšanu.

Par grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Jau ziņots, ka latvāņu izplatības ierobežošanai paredzēti 200 000 latu. Maksimālās izmaksas subsīdiju aprēķināšanai ar latvāņiem aizaugušo atklāto platību attīrīšanai ir 150 lati par hektāru, bet nepārsniedzot 2108 latus uz vienu atbalsta pretendentu.

Atbalstu var saņemt, ja ar latvāņiem invadētā platība nav mazāka par pieciem hektāriem un vidējais augu blīvums platībā ir vismaz trīs augi vai augu grupas uz 100 kvadrātmetriem.

Galvenais latvāņu izplatības ierobežošanas uzdevums ir novērst sēklu turpmāku izplatīšanos un veicināt to bojā eju. To var panākt ar ķīmiskiem, mehāniskiem, bioloģiskiem un kompleksiem paņēmieniem.